Latvijā dižkoku atpazīstamībai tiek lietota īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežzīme "Ozollapa". Robežvērtība koku garumam un stumbra apkārtmēram, lai tas iegūtu dižkoka statusu, ir atšķirīgs. Piemēram, āra bērzs klasificējas dižkoka statusam un ir aizsargājams, ja tā augstums pārsniedz 33 metrus vai apkārtmērs 3 metrus. Savukārt, lai parastais ozols kļūtu par dižkoku, tam jāsasniedz 32 metru augstums vai 4 metru apkārtmērs.

Reti kurš zina, ka dižkoks ir patstāvīga ekosistēma, jo tas veido dzīves telpu putniem, kukaiņiem, sēnēm, ķērpjiem un citiem organismiem, tāpēc šiem kokiem piemīt zinātniska, kultūrvēsturiska un bioloģisko daudzveidību saglabājoša funkcija.

Jelgavā pirmie dižkoki tika apzināti laika posmā no 1974. līdz 1985. gadam. Šodien pilsētā ir 41 ar robežzīmi "Ozollapa" apzīmēts dižkoks. Dominējošā dižkoku suga Jelgavas pilsētā, tāpat kā citviet Latvijā, ir parastais ozols, taču JRTC veidotajā kartē atzīmēti arī citu koku sugu pārstāvji, kas ieguvuši dižkoka statusu - Veimuta priede, rietumu tūja, parastā liepa, parastā kļava, zirgkastaņa un citi. Jelgavas pilsētas lielākā dižkoka, melnās papeles, stumbra apkārtmērs ir 6,89 metri, to var ieraudzīt Lielajā ielā līdzās vides objektam "Laika rats 100".

Aicinām doties pastaigā pa pilsētu un atklāt Jelgavas dabu no jauna apskatot šeit augošos varenos kokus.

Karti ar atzīmētām dižkoku augšanas vietām Jelgavas valstspilsētā var aplūkot šeit.