Jelgava no 15. gs. līdz mūsdienām ir Zemgales kultūretnogrāfiskā novada lielākā un nozīmīgākā pilsēta. 2. Pasaules kara rezultātā 1944. gada vasarā pilsētas apbūve praktiski tika nopostīta. Jelgavas Vecpilsētas ielas kvartāls veidojies laikā no 18. līdz 19. gadsimtam, tā ir senākā Jelgavas pilsētas apbūves daļa ar koka ēkām, kas kara laikā netika iznīcinātas. Kvartālā ir saglabājies unikāls vēsturiski veidojies ielu tīkls un apbūves blīvuma raksturs, kā arī koka apbūves arhitektoniskā, mākslinieciskā un vēsturisko elementu izteiksmība.

Jelgavas Vecpilsētas māja ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un viena no senākajām koka dzīvojamām mājām Jelgavā, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Šī māja un tai piegulošā Zemgales restaurācijas centra ēka, kā arī to gruntsgabali ir bijuši vēsturiskā Jēkaba kanāla un pilsētas nocietinājumu vaļņa 17.gs. vidus būvju tuvumā.

Jelgavas Vecpilsētas mājas telpās kādreiz atradās dzīvokļi, veikals, mēbeļu galdniecība, velosipēdu un mopēdu remontu darbnīca, kurpnieka darbnīca, veļas pieņemšanas punkts. Telpu apkurei senie iedzīvotāji izmantoja plītis un krāsnis, pagalmā atradās aka, bet 19./20.gs.uz ielas bija izveidots ūdensvads. Mājas pagalmā atradās šķūnīši malkai un saimnieciskām vajadzībām.